Saliekamās apakšstacijas ir galvenais virziens pašreizējai lauku elektrotīkla atjaunošanai un turpmākajai apakšstaciju būvniecībai. Tomēr tiem joprojām ir daži trūkumi, jo īpaši:
Ugunsgrēka novēršana: saliekamās apakšstacijas parasti ir pilnībā noslēgtas un bez uzraudzības. Lai gan visas iekārtas darbojas bez eļļas un ir aprīkotas ar tālvadības dūmu signalizācijas sistēmu, korpusa iekšpusē joprojām pastāv ugunsbīstamība, piemēram, kabeļi un kompensācijas kondensatori. Ugunsgrēka gadījumā tiek apgrūtināta ventilācija un ugunsgrēka dzēšana. Tāpēc būtu jāapsver iespēja izveidot automātisku ugunsdzēsības sistēmu, taču tas palielinātu saliekamās apakšstacijas ražošanas izmaksas.
Paplašināšanās: izmēru un ražošanas izmaksu ierobežojumu dēļ saliekamajām apakšstacijām ir ierobežota izejošo līniju nišu paplašināšanas rezerve. Esošajam korpusam ir grūti pievienot vēl 1-2 izejošo līniju līčus; ir nepieciešami papildu korpusi.
Apkope: ražošanas izmaksu un korpusa izmēra ierobežojumu dēļ saliekamām apakšstacijām ir ierobežota apkopes vieta, kas kavē iekārtu apkopi, īpaši avārijas remontdarbus. Tas ir saliekamo apakšstaciju raksturīgais trūkums un nepārvarams trūkums.
Rezumējot, raugoties nākotnē, manas valsts pilsētās, lauku apvidos, rūpniecības un kalnrūpniecības uzņēmumos un sabiedriskās ēkās plaši tiks izmantotas kastes{0}} tipa apakšstacijas. To augstās kvalitātes un zemās cenas dēļ tos izmantos arvien vairāk cilvēku, kas paaugstinās manas valsts elektrotīkla darbības līmeni jaunā līmenī [2].
